NORTON META TAG

12 September 2025

Polija apgalvo, ka Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumi nevarēja būt kļūda, pretrunā ar Trampa teikto 2025. gada 12. septembrī

 


NE MANAM prezidentam Drumpf/Trampam vajadzētu vienkārši apstiprināt, ka viņš ir prokrievisks un anti-NATO. Fašistiskajam Fotze Putinam ir tāda ietekme pār viņu, kas būtu neizprotama, ja kāds cits, izņemot Drumpf/Tramp, būtu iesaistīts viņu saimnieka un kalpa attiecībās . Drumpf/Trampa žēlīgā bērnišķīgā roku sišana, kad viņš ieraudzīja Putinu nākam pie viņa uz sarkanā paklāja Ankoridžā (nemaz nerunājot par to, ka korumpētā Drumpf/Trampa administrācija pasargāja Putinu no Starptautiskās Krimināltiesas aresta), teica Ukrainai , NATO, būtībā visiem mūsu draugiem un ienaidniekiem visā pasaulē, ka mēs vairs neesam uzticami un ticami draugi un sabiedrotie. PAR laimi, Polijas politiskā un militārā vadība to jau ir sapratusi un ir nepakļāvusies Drumpf/Tramp, analizējot jaunāko Krievijas agresiju pret NATO. No Reuters .....

                                                                            "Tas darbojas tikai uz Vladu, Donald."
Polija apgalvo, ka Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumi nevarēja būt kļūda, pretrunā ar Trampa teikto

  • JAUNĀKĀS NORISES
  • NATO ģenerālsekretārs un komandieris rīkos preses konferenci
  • ES pagarina sankcijas pret personām saistībā ar karu Ukrainā
  • Polijā stājas spēkā paplašinātā Vācijas gaisa patrulēšana
  • Krievija noraida bažas par militārajām mācībām

VARŠAVA, 12. septembris (Reuters) — Polija piektdien noraidīja Donalda Trampa apgalvojumu, ka Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumi tās gaisa telpā varētu būt bijusi kļūda, kas ir reta ASV prezidenta pretruna no viena no Vašingtonas tuvākajiem Eiropas sabiedrotajiem.
Polija ar citu NATO valstu lidmašīnu atbalstu  trešdien notrieca dronus  , kas bija pārkāpuši tās gaisa telpu, un šī ir pirmā zināmā reize, kad Rietumu militārās alianses dalībvalsts ir izšāvusi Krievijas  kara laikā Ukrainā .
Krievija paziņoja, ka tās spēki tobrīd uzbrukuši Ukrainai un ka tai nebija nodoma uzbrukt nekādiem mērķiem Polijā. Tramps ceturtdien Vašingtonā žurnālistiem sacīja: "Tā varēja būt kļūda."
Taču Polijas premjerministrs  Donalds Tusks  uz X atbildēja: "Mēs arī vēlētos, lai bezpilota lidaparātu uzbrukums Polijai būtu kļūda. Bet tā nebija. Un mēs to zinām."
Pēc tam, kad Eiropas līderi pauda stingru Krievijas nosodījumu par incidentu, Vācija paziņoja, ka ir pagarinājusi  gaisa telpas patrulēšanu virs Polijas .
Pēc Polijas lūguma piektdien bija paredzēts sanākt Apvienoto  Nāciju Organizācijas Drošības padomes sēdei  , lai apspriestu incidentu. NATO sasauca preses konferenci plkst. 15:00 pēc Griničas laika, ko sasauca tās vadītājs Marks Rute un augstākā militārā amatpersona, Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā Aleksuss Grinkevičs, kurš ir ASV gaisa spēku ģenerālis.

NAV šaubu par kļūdu

Tas, ka Varšavas vadība tik tieši iebilstu pret Trampu, ir gandrīz nedzirdēts, un tas liecina par Eiropas satraukumu par ASV prezidenta vēlmi piešķirt svaru Maskavas sniegtajai informācijai.
Polija ir viena no tuvākajām ASV sabiedrotajām Eiropā. Tā ir uzslavējusi Trampu par aicinājumu palielināt Eiropas militāros izdevumus, un Trampa administrācija to savukārt ir uzslavējusi par to, ka tā lielāko savas ekonomikas daļu velta jebkura NATO sabiedrotā, tostarp pašu ASV, aizsardzībai.
Polijas aizsardzības ministra vietnieks Čezarijs Tomčiks sacīja: "Es domāju, ka šis ir vēstījums, kas šodien jānonāk pie  prezidenta Trampa  : nav runas par kļūdu – tas bija apzināts Krievijas uzbrukums."
Varšava bezpilota lidaparātu iebrukumus ir attēlojusi kā Krievijas mēģinājumu pārbaudīt Polijas un NATO atbildes spējas. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis piektdien apmeklēja Kijevu.

JAUTĀJUMI PAR EIROPAS AIZSARDZĪBAS JOMĀM

Šīs nedēļas incidents ir  radījis jautājumus  par NATO gatavību bezpilota lidaparātu uzbrukumiem un   Eiropas civilā gaisa transporta drošību .
Eiropas līderi apgalvo, ka šī ir jaunākā demonstrācija, ka Maskava nav ieinteresēta miera līgumā Ukrainā, dažas nedēļas pēc tam, kad Tramps uzņēma prezidentu Vladimiru Putinu Aļaskā un atsauca prasību Krievijai pieņemt tūlītēju pamieru.
Tramps vairākkārt ir noteicis termiņus, līdz kuriem Maskavai jāvienojas par pamieru vai jāsaskaras ar jaunām sankcijām, taču ir atkāpies no šiem apgalvojumiem.
Šonedēļ Vašingtonā uzturējās Eiropas amatpersonas, cerot saskaņot sankcijas pret Krieviju ar ASV administrāciju. Šādu sankciju vienlaicīga paziņošana iepriekš bija standarta prakse, taču kopš Trampa atgriešanās amatā tā vairs nav notikusi.
Piektdien ES dalībvalstis vienojās par regulāru sešu mēnešu pagarinājumu spēkā esošajam ceļošanas aizliegumu un cilvēku un uzņēmumu bankas kontu iesaldēšanas sarakstam saistībā ar Krievijas iebrukumu.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs piektdien paziņoja, ka miera sarunas ir apturētas un ka "eiropieši kavē šo" miera procesu.
Francija paziņoja, ka Krievijas vēstnieks tiks izsaukts piektdien.
Ceturtdien Parīze paziņoja, ka izvietos trīs Rafale iznīcinātājus, lai palīdzētu Polijai aizsargāt savu gaisa telpu, un  Vācija paziņoja,  ka stiprinās savu apņemšanos nodrošināt NATO austrumu robežu. Japāna paziņoja, ka ir nolēmusi samazināt  Krievijas jēlnaftas cenu griestus  , lai sodītu Maskavu par tās turpināto karu Ukrainā.

Krievijas uzbrukumi un Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni

Krievija un tās ciešā sabiedrotā Baltkrievija piektdien sāka ilgi plānotas kopīgas  militārās mācības,  kas paredzētas abās valstīs, kā arī Baltijas un Barenca jūrā.
Noraidot bažas ārvalstīs par šīm mācībām, Peskovs sacīja, ka Rietumeiropas valstis cieš no "emocionālas pārslodzes" un Krievija tām nerada draudus.
Krievija arī turpināja uzbrukumus Ukrainai, nogalinot trīs cilvēkus Ukrainas ziemeļu Sumu reģionā, paziņoja vietējie Ukrainas prokurori.
Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrukuši Krievijas ziemeļrietumu ostai Primorskai, aizdedzinot kuģi un sūknēšanas staciju, paziņoja reģiona gubernators. Tas bija pirmais ziņotais bezpilota lidaparātu uzbrukums vienam no valsts lielākajiem naftas un degvielas eksporta termināļiem.

Papildu ziņojumi: Anna Kopere Varšavā, Anastasija Maļenko Kijevā, Džons Airijs un Mišels Rouzs Parīzē, Andrea Šalala Vašingtonā, Viljams Džeimss un Marks Treveljans Londonā. Sarakstījis Timotijs Heritidžs, rediģējis Pīters Grafs.

No comments:

Post a Comment